Komanda kā dzīva radība

Fragments no grāmatas

Komanda ir kā dzīva radība...

Šajā pirmajā daļā es pievēršos komandai kā veselumam. Kas īsti ir komanda? Kas komandās notiek? Kā uz tām var raudzīties?

Varbūt tas ļaus tev kaut ko ieraudzīt no jauna. Bet varbūt tu pēkšņi pasmaidīsi, jo reizēm atpazīšana pati par sevi sagādā prieku.

Komandas

Futbola komanda, ģimene, jaunuzņēmums, pārdošanas komanda. Komanda ir mazākā vienība, kurai ir kaut kas kopīgs. Uz mirkli ieklausies šajos vārdos: jums ir kaut kas vienam ar otru. Jūs kaut kas saista. Kaut kas. Dažreiz pat pret jūsu pašu gribu. Bet kas ir šis “kaut kas”?

Reizēm tas šķiet ļoti funkcionāls un lietišķs - jūs strādājat vienā organizācijā vai sportojat vienā klubā. Bieži tas ir redzams arī ārējās izpausmēs, piemēram, logotipā, darba apģērbā vai formas tērpos. Taču šim “kaut kam” parasti ir arī neredzamā daļa. Kaut kas, kas saista.

Komanda ir kaut kas unikāls. Kaut kas vairāk par cilvēkiem un daļas, kas šo komandu veido. Mēs bieži pievēršamies redzamajam un taustāmajam. Es varu savu kolēģi pakutināt vai viņam iesist pliķi. Bet vai es varu iesist pliķi komandai, ko mēs kopā veidojam? Vai varu to noglāstīt?

Mēs reti apstājamies, lai par to padomātu, bet tas “kaut kas”, kas mums ir vienam ar otru, var būt visai noslēpumains. Un ļoti bieži tam piemīt arī savas īpatnības. Tam ir sava griba, kas dažkārt ir pretrunā ar to, uz ko tiecas cilvēki komandā. Reizēm rodas nevaldāmība, lai gan neviens komandā to nevēlas. Tieši šis “kaut kas” padara komandu par patstāvīgu dzīvu radību.

Bet pagaidi - ja komanda ir dzīva radība, vai tai ir arī balss?

Ja klausāmies uzmanīgi, tad ir. Ko komandas balss vēlas pateikt brīdī, kad parādās kaut kas līdzīgs stūrgalvībai? Varbūt tā mēģina mūs brīdināt, ka virzāmies pārāk ātri vai savā aizrautībā esam palaiduši garām kādu pagriezienu.

Un, ja komanda ir dzīva radība, vai tai ir arī sirds? Jā, protams. Komandas sirds pukst par kaut ko. Par kādu nolūku. Par kaut ko, kas dod savu ieguldījumu pasaulē vai iekustina pārmaiņas.

Ja sev pajautāsi: “Par cik daudziem cilvēkiem pukst šīs komandas sirds?”, iespējams, atradīsi pārsteidzošas atbildes. Ja komandas dalībnieku sirdis sāk pukstēt vienā ritmā, pēkšņi var rasties jauns enerģijas un jēgas pulss. Nevis tāpēc, ka mēs ar savu gribu cenšamies sasniegt mērķi, bet tāpēc, ka mērķis vēlas mūs.

Ja komandas sirds sāk pukstēt lēnāk vai ik pa laikam izlaiž kādu sitienu, tas bieži norāda, ka saikne ar ārējo pasauli vairs nav īsti pareiza. Komandas sirds ir darīšanas dzinējs - darīt, iztēloties, radīt, ražot, uzlabot, piegādāt, ņemt un ņemt vēlreiz, tikai citādi.

Cerams, komandai ir arī dvēsele. Dvēsele ir saistīta ar “būt”. Ar būšanu. Ar identitāti. Dvēsele ir resurss. Dvēselei piemīt spēks. Tu vari tieši sajust, cik daudz dvēseles spēka ir komandā.

Kad dvēsele no komandas ir aizgājusi, tā līdzinās izžuvušai akai. Tā nav patīkama sajūta. Dvēsele ir īsta. Un īstumu var sajust.

Taču īstums bieži rada arī nekārtību. Dažreiz tas šķiet nesakārtots, pat haotisks. Bet īsts. Īstums komandā, mājā vai dārzā ir zīme, ka tur mājo dzīvīga dvēsele.

Lai gan dvēsele ir spēcīga, tā ir arī ievainojama. Reorganizācija vai remonts var gluži nemanot atstāt komandu vai māju bez dvēseles. Jauna dvēsele var izaugt, bet tas prasa daudz vairāk laika, nekā pieļauj mūsu nepacietība un vēlme rīkoties.

Komandai - šai dzīvajai radībai ar sirdi un dvēseli - ir vajadzīga arī struktūra. Pastāv dažādi pārpratumi par to, cik daudz struktūras nepieciešams. Enerģijai struktūra ir vajadzīga. Noteikti.

Struktūra visvairāk vajadzīga tieši sirds enerģijai - tai, kas vēlas kaut ko darīt pasaulē. Gluži kā upei vajadzīga gultne. Citādi tā plūst uz visām pusēm, izplūst un zaudē spēku.

Dvēselei struktūra nav vajadzīga. Dvēseli nevar pakļaut. To nevar sapakot. To nevar ievietot kategorijā vai kādā citā kastē. Tas dvēseli dara nelaimīgu. Tāpat kā birkas. Un kurš gan vēlas strādāt vai dzīvot komandā ar nelaimīgu dvēseli?

Tāpēc, ja vēlies ieviest struktūru, uzmanīgi paskaties, kam tieši struktūra ir vajadzīga. Citādi kopā ar vannas ūdeni vari izliet arī bērnu.

Paskaties uz savu komandu

Kas mainās, ja uz savu komandu paskaties nevis kā uz cilvēku sarakstu, bet kā uz dzīvu veselumu?

Vari sev pajautāt:

• Kā klājas tavai komandai kā dzīvam veselumam?
• Cik lielu daļu sava potenciāla tava komanda kā veselums šobrīd realizē?

Turpinājums sekos nākamajā “Pie kafijas”.

Nākamreiz - vai tu vari mīlēt komandu?

Nevis cilvēkus, kuri veido komandu, bet pašu komandu - to neredzamo “kaut ko”, kas rodas starp cilvēkiem.

Ko nozīmē mīlēt komandu brīdī, kad tā ir grūta, grūti aptverama vai kļuvusi pat nepatīkama? Un ko šāda attieksme ļauj ieraudzīt tādu, ko aizvainojums, vilšanās vai vēlme komandu ātri salabot atstāj apslēptu?